9.Saeimas vēlēšanām varēs sekot portālā "www.velesanas2006.cvk.lv"

Vēlēšanu dienā 9.Saeimas vēlēšanām varēs sekot līdzi portālā "www.velesanas2006.cvk.lv". Portālā būs pieejama informācija par vēlētāju līdzdalību un tiks publicēti vēlēšanu provizoriskie rezultāti, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Plkst.8, plkst.12, plkst.16, plkst. 20 un plkst. 22 tiks apkopoti dati par jau nobalsojušo vēlētāju skaitu. Dati uzreiz parādīsies vēlēšanu portālā.

Pēc pusnakts sāks pienākt dati par balsojumu, un portālā būs redzams, cik procentus balsu ieguvis katrs deputātu kandidātu saraksts, kurš pārvar 5% barjeru un iekļūs 9.Saeimā. Tiks operatīvi izrēķināts arī iegūto mandātu skaits.

Cimdars uzsvēra, ka tie būs tikai provizoriskie vēlēšanu rezultāti, galīgos vēlēšanu rezultātus, kā arī 9.Saeimas deputātu vārdus CVK sola nosaukt tikai pēc trim nedēļām, kad CVK darbinieki būs saņēmuši protokolus no visiem vēlēšanu iecirkņiem un to datus vēlreiz ievadījuši datorā.

9.Saeimas vēlēšanas notiks tikai vienu dienu - sestdien, 7.oktobrī. Vēlēšanu iecirkņi balsotājiem būs atvērti no plkst.7 rītā līdz 22 vakarā.

Vēlētāji balsošanai var izvēlēties jebkuru no 953 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā vai 53 vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs.

Parlamenta vēlēšanas Latvijā norisinās piecos vēlēšanu apgabalos - Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē.

No katra vēlēšanu apgabala parlamentā ievēlams noteikts skaits deputātu, kas kopā veido 100 deputātus. 9.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ir 29 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 26, Latgales vēlēšanu apgabalā - 16, Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 14 un Zemgales vēlēšanu apgabalā - 15 deputātu vietas.

9.Saeimas vēlēšanām ir reģistrēti 19 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti ar 1024 deputātu kandidātiem.

Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir tikai Latvijas pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma. Tiesības kandidēt parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, sākot no 21 gada.

Pēc Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem, Latvijā četrus mēnešus pirms vēlēšanām bija reģistrēti 1 481 548 vēlētāji.

Saeimas vēlēšanu organizācijā ir iesaistītas dažādu līmeņu vēlēšanu komisijas. Saeimas vēlēšanas vada un sarīko CVK. Tajā pašā laikā 9.Saeimas vēlēšanas nodrošinās arī septiņas republikas pilsētu, 26 rajonu, 53 pilsētu, 433 pagastu un 34 novadu vēlēšanu komisijas.

9.Saeimas vēlēšanās vēlētājus apkalpos 1006 vēlēšanu iecirkņu komisijas, vēlēšanu sarīkošanā būs iesaistīti vairāk nekā 11 000 vēlēšanu komisiju locekļi un darbinieki. Kā apgalvoja CVK priekšsēdētājs Cimdars, visas vēlēšanu komisijas ir gatavas darbam.

Vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos var novērot partiju un partiju apvienību, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā iesniegusi kandidātu sarakstu, pilnvaroti novērotāji. Vēlēšanu novērotājus pilnvarot tiesīga arī CVK un rajonu vēlēšanu komisijas. Kā novērotāji vēlēšanu iecirkņos drīkst uzturēties arī vēlēšanu komisiju pārstāvji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par novērotājiem nedrīkst pieteikt deputātu kandidātus.

Latvijā arī vēlēšanu dienā ir atļauta priekšvēlēšanu aģitācija presē, radio, televīzijā vai vidē. Aģitēt ir aizliegts vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis. Papildus pastāv aizliegums vēlēšanu dienā sabiedriskajā radio un sabiedriskajā televīzijā iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti.

Balsu skaitīšana sākas uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Balsu skaitīšanu veic vēlēšanu iecirkņu komisijas. Vispirms noslēdz balsotāju sarakstus, tad pa vienai atver vēlēšanu kastes un saskaita vēlēšanu kastēs atrastās derīgās vēlēšanu aploksnes, tad derīgās vēlēšanu zīmes jeb par kandidātu sarakstiem nodotās balsis. Savukārt par deputātu kandidātiem nodotās balsis jeb atzīmes vēlēšanu zīmēs tiek skaitītas pēc pārtraukuma - parasti nākamajā dienā pēc vēlēšanām.

Iecirkņa balsu skaitīšanas rezultāti par kandidātu sarakstiem vēlēšanu naktī tiek paziņoti CVK, kas tos publicē savā interneta mājaslapā.

Pēc balsu skaitīšanas protokola apstiprināšanas iecirkņa vēlēšanu komisija nosūta to CVK.

Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka CVK. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par 5% no nodoto balsu kopskaita, neatkarīgi no tā, vai šā nosaukuma kandidātu saraksti bija izvirzīti vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu par nodoto balsu kopskaitu Latvijā uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Deputātu vietu sadalīšanai Latvijā izmanto Senlaga matemātisko rezultātu aprēķina metodi. Tā paredz par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skatu dalīt ar veseliem nepāra skaitļiem 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu. Visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā, un vietas vēlēšanu apgabalā saņemt tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

Kā paredz Saeimas vēlēšanu likums, kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības iepazīties ar vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc apstiprināšanas apstrīdēt to CVK. CVK šāds iesniegums jāizskata un lēmums jāpieņem triju dienu laikā.

CVK lēmumu par apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas var pārsūdzēt arī CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Tajā pašā laikā pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šī lēmuma darbību.